Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem dotajā brīdī pasaulē reģistrēti 173 308 inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu un 6470 nāves gadījumi.
Vīruss ir fiksēts 146 valstīs un teritorijās. Jāmin, ka vairums upuru ir vecāki par 80 gadiem, kuri sirguši vēl ar citām kaitēm.
Labā ziņa ir tā, ka kopumā 25 103 cilvēki ir izveseļojušies, bet vīrusa izcelsmes vietā – Ķīnas Huabei provincē – jaunu inficēšanās un nāves gadījumu skaits ievērojami samazinājies. Tur pirms neilga laika tika slēgta pēdējā pagaidu slimnīca un izrakstīti pēdējie 34 pacienti.
Kamēr Ķīnā drastisko drošības pasākumu dēļ situācija ir krietni uzlabojusies, jauni koronavīrusa perēkļi izveidojušies Eiropā un ASV, un tas rada būtiskas bažas, ka vīruss turpinās savu izplatību pasaulē, savā blogā atzīst ārsts Jevgeņijs Komarovskis. Viņš tomēr pauž pārliecību, ka galu galā nāvējošā sērga tiks uzveikta, tikai pagaidām nav skaidrs, kad tas būs.
Vietnē worldometers redzams, ka saslimšanas un nāves gadījumu skaits joprojām pieaug pat pa minūtēm.
Ārsts norādīja, ka pašlaik pasaulē ir trīs galvenās vīrusa perēkļu vietas, to starp Irāna. Daudzas valstis, kas robežojas ar Irānu, piemēro ļoti nopietnus ierobežojošus pasākumus. Īpaši bargus noteikumus ieviesušas Turcija, Kuveita, Omāna, Afganistāna, Bahreina, ierobežojot lidojumus un pārvietošanos. Irānā ar vīrusu inficējušies 14 991 un dzīvību zaudējuši 853 cilvēki.
Turklāt nopietns slimības uzliesmojums ir Dienvidkorejā, kur reģistrēti aptuveni 8236 inficēšanās gadījumi un 75 cilvēki miruši. Infekcija lokalizējas vienā pilsētā – Daegu, kas ir ceturtā lielākā valsts pilsēta ar 2,5 miljoniem iedzīvotāju. Dienvidkoreja ir apturējusi visus lidojumus uz šīs pilsētas lidostu.
Smaga situācija izveidojusies Itālijā – 24 747 cilvēki inficējušies, bet 1809 miruši. Venēcijas karnevāls tika atcelts, bet Austrija pārtraukusi dzelzceļa satiksmi ar Itāliju. Visi mirušie šajā Dienvideiropas valstī ir 80 gadus vai vecāki cilvēki.
Komarovskis vērsa uzmanību uz to, cik aktīvi koronavīrusa kontrolē tiek izmantoti zinātnes sasniegumi. Piemēram, medmāsiņas Ķīnas slimnīcās neskraida no palātas uz palātu un neiznēsā infekciju, bet sazinās pa rāciju. Turklāt tiek izmantot droni, kas aprīkoti ar infrasarkano staru sensoriem – tie lido pāri pūlim un meklē cilvēkus ar paaugstinātu temperatūru.
Ārsts arī pastāstīja, ka pastāv divu veidu pneimonija: to var izraisīt baktērijas vai vīrusi. Gripas vīrusa un koronavīrusa līdzība ir tajā, ka tie neuzkavējas augšējos elpceļos, bet nonāk plaušās un izraisa iekaisuma procesu. Rodas vīrusu pneimonija. Vīrusu pneimonijas bīstamību rada tas, ka mēs neko nevaram darīt ar patogēnu. Mums ir vienkārši jāgaida, kamēr ķermenis veido imunitāti un pats nogalina šo vīrusu, pauda Komarovskis.
[…] […]